Daram šito tā vienkārši, jet back to basic

Patinu bildi atpakaļ.
Laikam tāds riktīgs sākums bija "England's got a new queen" draugiem.lv dienasgrāmatā. Pārlasīju, un riktīgi cērams gabals. Nekas īpašs, no vienas puses, bet pilns ar mazām patiesībām un novērojumiem.
Tagad es nevaru saprast, ko es rakstu un vai vispār rakstu, mūžīga gaušanās un beigās uzraksītais lasās kā lēta novele.
Liekas darīšu to pa vienkāršo. Ar atvērtām acīm raudzīšos kas notiek un to ta te atkal iemetīšu. Cerams, ka regulāri.

Iespējams, ka tas ir vecais, labais Bacardi breezer, kas tagad te tā mētājās ar daiļrunīgiem tekstiem.
Vai tas ir ļoti slikti, ka svētdienas picu es noskaloju ar Bacardi Breezer viena pati, savā nodabā?!
Kāda nu vairs starpība, kas izdarīts, izdarīts.

Ja man jāsāk uz pasauli atkal skatīties ar svaigu skatu, tad to visvieglāk ir izdarīt darbā.
Visi tie kadri, kas izslīd cauri manam skatlogam ir ievērojami, varbūt kādu dienu vienkārši būtu jāaiziet un jāsabildē visi tie purni, bet viņi te pārāk raizējas par to, kur uzradīsies viņu sejas, kas notiks ar bildi un beigu beigās, pēdējais, bet ne mazsvarīgais - kā viņi izskatīsies.
Kā, kā viņi izskatīsies?! Kā bezstila ikonas - tādi arī izskatīsies:
meitenes ar olīvkrāsas zeķēm, kuras sabāztas krūšturī, lai neizskatās, ka tās būtu aizmirstas mājās... lai neizskatās, ka krūtis būtu atstātas mājās.
skaistākie puiši, kuri vakara noslēguma meklējumos sameklē skaistākās meitenes bārā.
Tas bija tiešām interesants vakars. ne vienu reizi vien kolēģi man jautāja, kādēļ es pie sevis tā ķiķinu.
Liekas, ka pilnīgi liktenis un tā reliģija kliedz uz tevi: viss ir vienkārši, viss ir paredzami, saprotami un ... brīžiem tas vnk aiztek pa rensteli! bet skaistais meklē skaisto
Viņi, abi tik skaisti, ka visi uz viņiem skatās ar skaudību. Zēni siekalojas, skatoties uz šo eleganto rudmani, bet meitenes kļūst miklas dedzinot ar savu skatu puiša pakausi, glītās rokas, skaistās tumšās acis un atlētisko dibenu... un tad viņi, protams, satiekas. Abi skaisti, abi brīvi un mazliet iedzēruši.
Atceros savu pirmo skūpstu. Bij galīgi mīlīgs. Lika tauriņiem trakot! Un lai cik pievilcīgs tas džeks bija ceturdienas vakarā, piektdienas rītā viņš nebija ne par matu īpašāks, varbūt pat mazliet peļamāks kā piektdienas vakarā. Un izrādījās pirmie 3 skūpsti bija tādi, ka elpa aizsitas ciet. Pārējie tikai noārdīja viņa pievilcību. Nebija pat dzēruma, ko vainot.
Tad vēlāk manu dzīves taku krustoja kāds zinātnisks raksts par to, kādēļ skūpstīšanās ir kā attiecību indikārots.
Dienas beigās mēs vien esam ļoti attīstīti dzīvnieki. Un lai gan parasti jau mēs kkā pieslēdzam prātu visam šim trakumam, tomēr vienā brīdī mūsu deguns tiecas sameklēt to smaržu, kas mūsu smadzenēs pretējam dzimumam dos zaļo gaismu. Mēs skūpstamies, jo tad mēs esam vistuvāk viņiem (ir vēl viens vistuvāk, bet tas jau būtu pārāk tuvu pirmajam pusrandiņam...) un mēs vienkārši viņu sasmaržojam. un ja tā smarža nestrādā, tad kā manā variantā - mums zūd interese...

Un tā viņi bija skaisti, labi apģērbti un kā radīti viens otram. Meitenes savā starpā ķiķināja, kad rudmate atgriezās savā kompānijā pārrunāt to, cik mīlīgi viņš izskatās.
Puiši atzinīgi māja ar galvu savam džekam, jo vakara noslēgumam ir sameklēta tāda, kuras klasiskā skaistules seja staro no katra skatiena, kurš viņu pavada caur deju grīdu... bet tādu ir daudz.
Un tad viņi skūpstās, atspiedušies pret bāru... Mazliet uzmanīgi, vai pēkšņi kāda pļauka nelidos mistiskos virzienos, mazliet kautrīgi, kas zin, cik pazīstams šis cilvēks, bet tā skaisti.
Un tad vēl vienu reizi, mazliet ilgāk un ar lielāku smaidu
Un tad meitene ieliecas, lai vēl vienu reizi noskūpstītu savu vakara simpātiju, bet viņš pieļauj lielāko šī vakara kļūdu... viņš pavekl galvu atpakaļ.
No tā brīža vakars iet uz leju un viņi abi saprot, ka tomēr laikam nebūs! Tik vienkārši. Trīs skūpsti un īstenībā mēs jau gandrīz varam pateikt, ka tomēr bioloģija nenostrādāja.
Bet gan jau piektienas vakars tika pavadīts patīkami, jo aizdevās viņi kopā.

Un tad vēl bija tie trīs indieši, kuri gribēja, lai es viņus rekomendēju darbam. Nevins saprātīgs darba devējs neņems viņus darbam publiskā vietā, jo viņi ellē ratā taču nevar skaidri parunāt! Un viņu stulbums mani tiešām paņēma nesagatavotu! UN viņi tiešām nezināja, ka, ja man pasaka: "salej man stiprāko dzērienu, kas jums te ir, jo šitas tāds pavājs!", es viņiem saliešu absintu un pēc tam smīnēšu ar rozā mefistofeļa smaidu! Ha, gribu redzētu tavu pohiņu rīt, jo īpaši tādēļ, ka man liekas, ka tā tev būs pirmā! bet vienmēr vis notiek pirmo reizi!